Latviju Pārstāvot

05.10.1966 (Zvaigzne)

Vasaras vidū Stokholmā Padomju Latvijas vieglatlētu vīriešu komanda izgāja savas «ugunskristības» starptautiskajā arēnā. Tās pretinieks bija sporta pasaulē slavenā Zviedrijas izlase, kas kādreiz bija viena no spēcīgākajām pasaulē.

Jau pats fakts, ka notika šīs sacensības, stāsta par mūsu republikas vieglatlētikas straujo izaugsmi padomju varas gados, kad mūsu jaunatnei vienmēr ir bijušas visplašākās iespējas attīstīt savas dotības visās dzīves nozarēs. Buržuāziskās Latvijas gados šāda sacensība nevarēja notikt tāpēc vien, ka mūsu kaimiņi Baltijas jūras otrā krastā neuzskatīja Latvijas pārstāvjus par cienīgiem sāncenšiem. Tagad zviedru žurnālisti rakstīja par Latvijas vieglatlētiem kā par gluži vai neticamu brīnumu.

Tiesa, mūsu izlase Stokholmas olimpiskajā stadionā zaudēja ar 107:127. Katrs zaudējums ir sāpīgs. Tomēr šī neveiksme cīņā ar desmit miljonu lielās zviedru tautas pārstāvjiem enomāc. Mūsu puišiem tā bija pirmā starptautiskā sacensība, turklāt uzreiz ar tik spēcīgu un pieredzējušu pretinieku, kura cīņu partneri šajos gados ir bijušas Lielbritānijas, VFR, Francijas un citu lielu valstu komandas.

1. augusta rīts. Pasažieru kuģis “Mihails Kaļiņins”, uz kura atrodas Latvijas PSR vieglatlētu komanda, tuvojas ceļa mērķim. Redzams Stokholmas krasts. Aiz muguras 18 stundu ilgs brauciens no Rīgas pāri Baltijas jūras viļņiem. Ko turpmākās dienas nesīs mūsu puišiem, no kuriem kādas četras piektdaļas pirmo reizi spers solus uz svešas zemes!

Mūsu republikas sportistu delegācija tūlīt nokļuva zviedru sabiedrības uzmanības centrā. Sirsnīga sagaidīšana ... Piecas dienas Zviedrijas vieglatlētikas federācija veltīja neviltotu uzmanību un cieņu saviem jaunajiem sporta draugiem no Padomju Latvijas. Jau pirmajās minūtēs mūsu komanda nokļuva žurnālistu un fotoreportieru jautājumu un fotoobjektīvu krustugunīs, kā tas redzams otrā attēlā. Ap 20 žurnālistu piedalījās preses konferencē, kas tūlīt pēc mūsu komandas ierašanās ļoti draudzīgā atmosfērā notika viesnīcā «Reisen». Katru dienu zviedru laikraksti ierādīja ievērojamu vietu mūsu vieglatlētu viesošanās atainojumam. Intervijas, prognozes, fotoattēli... Liela uzmanība tika pievērsta mūsu galvenajiem spēkiem — Jānim Lūsim, Edvīnam Zāģerim, Genadijam Hlistovam un citiem. Katru dienu vairāk nekā pusi no savas lielās lappuses mūsu vieglatlētiem veltīja laikraksts «Dagens Nyheter», plaši rakstīja arī «Svenska Dagbladet», «Aftonbladet» un citi ievērojamākie dienas preses izdevumi. Bet Latvijas vieglatlētikas federācijas priekšsēdētājam Paulam Ducmanim bija dota iespēja Stokholmas radiofonā uzstāties latviešu valodā. Padomju Latvijas vārds tika daudzināts simtkārt.

ATTĒLĀ: mūsu republikas komanda atklāšanas parādē. Ar karogiem — Jānis Lūsis un Arturs Sliede.

3. augusta pievakarē stadionā, kur pirms 54 gadiem notika olimpiskās spēles, svinīgi atklāja Zviedrijas un Padomju Latvijas vieglatlētu pirmo sacensību. Tribīnēs bija ap 8000 skatītāju, desmitkārt vairāk bija to, kas šīs cīņas divas dienas noraudzījās pie zilajiem ekrāniem. Abu komandu pārstāvji izsoļoja atklāšanas parādē. Pirmo reizi karaliskajā stadionā blakus

PSRS valsts karogam, ko nesa Eiropas čempions Jānis Lūsis, bija redzams arī Padomju Latvijas karogs. Par godu mūsu sportistu delegācijai pirmo reizi stadionā pēc PSRS himnas atskaņoja arī Padomju Latvijas himnu, ko, kājās piecēlušies, godināja visi, kas bija stadionā, — dalībnieki un skatītāji. Bet karaliskajā goda ložā kopā ar PSRS vēstnieku Zviedrijā N. Belohvostikovu atradās mūsu republikas vieglatlētu delegācijas vadītāji. Zviedru kara jūrnieki mastos pacēla karogus, pie tiem palika viņu goda sardze. Siem pirmreizējiem notikumiem drīz pievienojās vēl viens — pirmo reizi karaliskā un olimpiskā stadiona rekordu sarakstā tika ierakstīts Padomju Latvijas sportista vārds: Jānis Lūsis aizmeta šķēpu tieši 83 metrus, tālāk nekā jebkad šajā stadionā bija spējis jebkurš cits.

Attēlā redzams, kā lietū sākās soļotāju sacensība — pirmie trīs bija zviedri. Bet beigās bija pavisam otrādi.

Pirms kara buržuāziskās Latvijas pārstāvji zaudēja komandu cīņā ar Zviedrijas soļotājiem, šoreiz Stokholmā šis mačs beidzās ar Latvijas soļošanas meistaru pārliecinošu uzvaru. Viņi - Georgs Gutpelcs, Jānis Zviedris un Jānis Pildma — ieņēma trīs pirmās vietas. Zviedru pārstāvji stadionā atgriezās daudzas minūtes vēlāk. Soļotāju sacensības rezultāts — 16:6 mūsu labā.

Attēlā: Zviedrijas vieglatlētikas federācijas prezidents Mats Karlgrens apbalvo 5000 m skrējiena dalībniekus. Uz uzvarētāja paaugstinājuma — Genadijs Hlistovs, kas lieliskā stilā pieveica vienu no labākajiem šīs distances speciālistiem pasaulē — Bengtu Naidi (pirmais no kreisās). Gaumīgo piemiņas balvu — zviedru sudraba karotīti pašreiz saņem Atis Toms.

Pie reizes jāatzīmē, ka mūsu gargābalskrējēji guva vēl vienu lielu panākumu — Māris Gailis un Voldemārs Pinka ieņēma divas pirmās vietas 10 000 m distancē. Bet Jānis Jakubovs galīgi pielijušā skrejceļā sasniedza jaunu Latvijas rekordu 3000 m šķēršļu skrējienā — 8 min. 44,8 sek.

Bo Althofs, viens no ievērojamākajiem zviedru vieglatlētiem, uzvarēja 400 m skrējienā. Edvīns Zāģeris palika trešajā vietā. Taču nākamajā dienā PSRS čempions pārliecinoši revanšējās: viņš bija pirmais savā «speciālnumurā» — 400 m barjerskrējienā.

Mūsu puiši pavisam izcīnīja astoņas uzvaras. Pirmo viņi guva 100 metru skrējienā, kur Edvīns Ozoliņš pieveica ātrākos zviedru sprinterus, bet republikas čempions Ļevs Pavlovskis bija trešais.

ATTĒLĀ: abu komandu ātrākie vīri pēc 100 m skrējiena. No kreisās otrais — E. Ozoliņš, ceturtais — Ļ. Pavlovskis.

Nākamgad Rīgā notiks otrā abu zemju vieglatlētu sacensība, mūsu puišiem būs iespēja revanšēties savās mājās. Diemžēl, pagaidām ar mūsu zviedru sporta draugiem nav izdevies panākt vienošanos arī par sieviešu komandu līdzdalību šajā mačā. Nenoliedzami, ka tas ievērojami vairotu mūsu izredzes, jo Padomju Latvijas vieglatlētes ir starptautiskā nozīmē ievērojams un respektējams spēks.

levadīta vajadzīga un laba tradīcija, kas kalpos Baltijas valstu jaunatnes draudzībai. Padomju Latvijas sportisti ieguvuši jaunus draugus.

Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera V. MAZZĀLĪŠA foto

Papildus foto no Mēs, Nr. 23 (01.01.1967)