STIPRĀKAIS LATVIJĀ

07.01.1971 (Dzimtenes Balss)

Kad Rīgā notika svarcēlāju rekordmeģinājumu sacensības, tiesneši vairākkārt pārsvēra stieni — lai jaunie rekordi būtu pavisam precīzi. Otrajā smagajā svarā Arturs Sliede spiešanā sasniedza 186 kilogramus, grūšanā — 205,5 kilogramus un trīscīņā — 540 kilogramus (tagad viņa Latvijas rekords trīscīņā ir 542,5 kg — Red.). Jaunu Latvijas rekordu viņam neizdevās uzstādīt vienīgi raušanā. Stabilo «piecsimtnieku kluba» vīru, kas trīscīņā savu Latvijas rekordu bija labojis par 17,5 kg sirsnīgi sveica latviešu sporta veterāns Voldemārs Šmidbergs:

— Vareni, puis! Nav vārdam vietas — tagad tu esi stiprākais Latvijā …

Artura Sliedes dzīvē galvenā loma ir mācībām un sportam. Pirms deviņiem gadiem viņš beidza Rīgas 2. vidusskolu ar sudraba medaļu. Sportists sekmīgi beidza arī Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti. Pašlaik 27 gadus vecais A. Sliede šajā Institūtā strādā par pasniedzēju. Viņa klausītāju pulkā ir arī viens no mūsu izcilākajiem svarcēlājiem Kārlis Pumpuriņš, kas pasaules rekordus labojis piecas reizes. Arturs Sliede māca Kārlim Pumpuriņam fiziku. 

Savukārt cits audzēknis A. Sliedem ir «Dinamo» svarcēlāju zālē. Reizi nedēļā te ierodas... Jānis Lūsis. Olimpiskais čempions šķēpa mešanā cilā svarus kopā ar stiprāko vīru Latvijā, kas neliedz uzzināt muskuļu treniņa «noslēpumus».

Bet padomdevējs abiem spēkavīriem tādās reizēs ir Mihails Fraifelds. Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris. 

Jāņa Lūša un Artura Sliedes sadarbība aizsākusies jau agrāk. Abi bija Latvijas izlases vieglatlēti, kopā devās izbraukumos, kopā cīnījās par Latvijas sporta labo slavu. Arī vieglatlētiem - lodes grudējiem, diska, šķēpa un vesera metējiem — jābūt spēcīgiem. Bijušais mūsu izlases vieglatlēts Arturs Sliede lodi alzgrūdls 16,66 m. 

Vai tad nevarēja tālāk? Pasaules lodes grūdēju saimē 16,66 m ir ļoti pieticīgs rezultāts. Izrādījās, ka pat tādam vīram, kas pats sver 133 kg, vajag vairāk spēka. Lodes grūdējs Ivars Driba pamācīja:

— Tu, Artur, patrenējies pie svariem.

Un pirms trim gadiem Arturs Sliede sāka trenēties svarcelšanā. Pirmās sporta klases rezultātus viņš sasniedza patstāvīgi. Stienis bija A. Sliedes jaunā aizraušanās, un viņš kļuva par svarcēlāju. Tieši pirms gada Sliede jau iekļuva «piecsimtnieku klubā» — trīscīņā uzcēla 510 kg. Protams, te lieli nopelni «Dinamo» svarcēlāju trenerim M. Fraifeldam. Viņa audzēkņi daudz reižu

labojuši pasaules rekordus: V. Stepanovs (6 reizes), G. Ivančenko (6 reizes), K. Pumpurlņš (5 reizes) un A. Majasins (1 reizi). 

Tiesa, A. Sliede pasaules rekordu slieksnim vēl nav pie tuvojies, taču citi padomju spēkavīri jau nodibinājuši «sešsimtnleku» klubu.

Arturs Sliede ir pilns apņēmības un cīņas spara:

— Domāju, ka man būs pa spēkam uzcelt 560 kg, Padomju Savienības čempionātā ierindojoties trešajā vietā.

... «Dinamo» sporta zālē mīl stieni. Pabeidzis darbu institūtā, te, kā parasti, ierodas Arturs Sliede. Viņš vēro: Jānis Lūsis uzliek uz stieņa 150 kg, olimpiskā čempiona muskuļi saspringst, viņš grūž ... Ir!... Tas ir vēl viens Jāņa Lūša solis ceļā uz olimpiskajām spēlēm 1972. Gadā Minhenē.

Kad darba diena beigusies, Arturs Sliede kopā ar dzīvesbiedri Ilonu vismīļāk klausās vai lasa dzeju. Ilona vēl studē, viņa ir galvenā «vaininiece» tam, ka Arturs aizraujas ar Imanta Ziedoņa un citu latviešu dzejnieku vārsmām. Savukārt Arturs Ilonu ieinteresējis sekot sportam.

A. SPARS