Svarcēlāji Pošas Čempionātam

07.04.1972 (Padomju Jaunatne)

11. aprīli Tallinā sāksies stiprinieku dienas, no kurām ar nepacietību gaidīs ziņas ne tikai mūsu

valstī vien. Pasaules rekordu labojumi kļuvuši par tradicionālu parādību visos lielākajos PSRS svarcēlāju turnīros. Šoreiz valsts individuālajā čempionātā sadalīs 36 medaļu komplektus, bet īpaša vērtība būs 9 lielajām čempiona medaļām, kuras piešķir par uzvaru trīscīņas summā. Padomju svarcēlāju autoritāte ir tik augsta un paceltie svari tik lieli, ka gandrīz visās kategorijās valsts čempions var jau noskatīt sev vietu arī uz olimpiskā goda pjedestāla. 

Gadu no gada pieaug konkurence valsts iekšējās sacensībās, un mēs ar lepnumu varam teikt, ka Latvijas stiprinieki arvien noteiktāk piedalās cīniņā par augstām vielām. Pērn Tautu spartakiādē mūsu atlēti ierindotās ceturtajā vietā — aiz KPFSR, Ukrainas un Maskavas komandām. Vidējā svarā par zelta laureātu kļuva Rīgas diamietis Genādijs Ivančenko, ASK sportists Vladimirs Aņikins ieņēma otro vietu vieglākajā svarā, bet «Daugavas» atlēts Sergejs Poltorackis ieguva bronzas godalgu pussmagajā svarā.

Pēc spartakiādes republikas stiprinieku rindās notikušas ievērojamas izmaiņās, turklāt tikai uz

labo pusi. Par to tecina arī lielā pārstāvniecība, ko mūsu sportisti ieguvuši PSRS čempionātā. Šāgada individuālajās meistarsacīkstēs katrā svara kategorijā atļauts startēt tikai 16 labākajiem sportistiem no visas valsts. Pagaidām mūsējie izcīnījuši desmit vietas. Uz Tallinu brauks dinamieši G. Ivančenko, A. Diņņikovs, J. Klaviņš, V. Pērkons, K. Pumpuriņš, V. Bročs un A. Sliede. «Daugavas» svarcēlāji S. Poltorackis un V. Polakovs, kā arī Rīgas ASK atlēts V. Aņikins. Dalībnieku skaita ziņā mūsējie turas ceturtajā vietā — aiz KPFSR, Ukrainas un Maskavas komandām. Uz līdzdalību čempionātā vēl pretendē arī daugavpilietis K. Petrovs un «Daugavas» atlēts J. Balgalvis.

Šī gada pirmajos mēnešos svarcēlāju saime jau papildinājusies ar pieciem jauniem sporta meistariem. Pirmo reizi meistarsvaru pacēla Viktors Kireievs, Aleksandrs Titarenko, Sergejs Solomonovs un Jānis Poplavskis, bet ar to vien vēl ir par maz, lai runātu līdzi visaugstākajā līmeni. No jaunajiem meistariem PSRS čempionātā pie vārda ticis vienīgi «Dinamo» vieglsvars Juris Kļaviņš.

Protams, vislielākos panākumus var gaidīt no pērnā gada Tautu spartakiādes laureātiem. Genādijs Ivančenko pirmais atklāja «piecsimtnieku» klubu, bet ar saviem 505 kilogramiem viņš jau noslīdējis uz trešo vielu — aiz harkovieša B. Pavlova (512,5 kg) un Minskas atlēta V. Šarija (510 kg). Toties klātienes sacensībās Genādijs vēl ne reizi nav zaudējis šiem sportistiem, un esmu gandrīz simtprocentīgi pārliecināts, ka viņš atkal ieņems pirmo vietu. Genādijs ar gribu vien ir sitis savus pretiniekus brīžos, kad pašam sāp plecs vai mugura, bet tagad mūsu labāko atlētu vairs nevajā nekādas traumas. Par savām izredzēm viņš runā visai izvairīgi: kas zina, kā ievirzīsies cīņa, reizēm labāk padodas raušana, dažkārt — grūšana, visos paņēmienos jau never veikties vienlīdz labi. Toties viņa treniņa partneri aicināja braukt uz Tallinu 13. aprīļa vakarā. Tad redzēšot, kā vidsvars grūž 200 kg smagu stieni un trīscīnā pacel 520 kg. B. Pavlova pasaules rekordi pagaidām ir 198 un 512,5 kg.

Jebkuram no šlem trim atlētiem Tallinā |oti vajadzīga uzvara, jo tad var mierīgi un plānveidīgi gatavoties olimpiskajām spēlēm, vairs nav pa starpām forsēti jāpierāda, ka var uzcelt lielāku svaru nekā valsts čempions. Genādijs domā, ka pirms olimpiādes viņš startēs tikai Eiropas čempionātā Rumānijā un Baltijas kausa izcīņā, kas jūlija pirmajās dienās notiks Rīgā.

B. Pavlovs, V. Šarijs un G. Ivančenko ir vidējā svara līderi valstī, Eiropā, pasaulē. Bez viņiem

500 kg trīscīņā vēl pacēlis tikai maskavietis V. Riženkovs, taču rezultātu kāpumu un sīvu konkurenci varot sagaidīt no Ukrainas atlēta V. Zeļezņaka, kas arī jau klauvē pie G. Ivančenko dibinātā kluba durvīm.

Sergejs Poltorackis Tautu spartakiādē trešo vietu ieņēma ar 520 kilogramiem. Nesen Jelgavā savu personisko un Latvijas rekordu viņš paaugstināja līdz 530 kg. Pacelto kilogramu ziņā priekšā rīdziniekam turas slavenie D. Rīgerts un V. Kolotovs. Taču spēcīgā konkurencē, kad uz stieņa rekordsvars, Sergejs savus spēkus ar pašiedvesmu it kā trīskāršo. Tad aiz kulisēm viņš joņo kā savvaļas lauva pa krātinu un pieprasa likt uz stieņa pasaules rekordu. Un ceļ bez bailēm, Rīgā viņam neizdevās nostabilizēt svaru virs galvas. Bet mēģināts nav zaudēts. Sergejs mēģinās atkal, — par to nav ne mazāko šaubu.

Vieglākajā svarā uz medaļu diezgan droši kandidē V. Aņikins.

Mūsu smagsvars Arturs Sliede šogad krietni pavirzīja augšup Latvijas absolūto rekordu trīscīņā — 565 kg. Ar šo rezultātu viņš ranga sarakstā turas svarcēlāju grupā, kas seko tūlīt aiz abiem līderiem — V. Aļeksejeva un S. Batiščeva. V. Jefremovam un V. Kuzminam ir mazliet lielākas izredzes uz bronzas medaļu nekā A. Sliedem. Turklāt iespējams, ka daži stiprinieki pārceļo no pirmā uz otro smago svaru. Šādu lēcienu un masas pieaugumu jau sen gaida no slaidā ļeņingradieša P. Pervušina. Tad nākotnē viņš varot k|ut par bīstamāko konkurentu V. Aļeksejevam.

Šoreiz visi atlēti var droši tiekties pēc personiskiem rekordiem un augstām vietām, jo nav atbildības komandas priekšā par ieskaites punktiem. Būs daudz pamatota un arī pārgalvīga riska ar sakuma svariem. Tos nemitīgi paaugstinot, sportisti psiholoģiski apstrādā savus konkurentus un dažkārt paši beigās nokļūst neveiksminieku lomās.

Cerēsim, ka mūsu atlēti saglabās aukstasinību un pārvedīs mājup daudz dažāda ranga rekordu.

E. GOBA