Stienis vai Lode? (intervija)

06.03.1966 (Sports)

Nesen dzirdēju kādu sarunu. «Arturs Sliede ir Latvijas labākais lodes grūdējs,» draudzenei apgalvoja zilacaina gaišmate.

«Kas par niekiem,» vīpsnāja brunete: «Viņš ir svarcēlājs tas taču pat bērnam skaidrs.»

Kad atstāstīju šo sarunu Arturam, viņš pasmaidīja: «Esmu gan viens, gan otrs. Bez tam kādreiz biju arī volejbolists.»

«Volejbolists?»

«Jā, 1956. gadā, kad mācījos Rīgas 45. vidusskolā, puiši pierunāja pamēģināt.»

Sakumā treneris Vilciņš ar plecīgo, neveiklo puisi nepavisam nebija apmierināts. Viens gan tiesa Artūrs neizlaida nevienu treniņu. Ar laiku radās veiklība, uzlabojās kustību koordinācija, un 1959. gadā Arturs jau bija pirmās klases volejbolists, republikas skolnieku izlases komandas dalībnieks. 

Reiz volejbolistiem gadījās treneties kaimiņos ar vieglatlētiem. Artūram iegribējās izmēģināt roku lodes grūšanā. “Klase.” kāds atzinīgi novilka, kad lode bija nobūkšķējusi pret zemi tuvu trīspadsmit metru atzīmei. Bet vispārsteigtāks bija pats grūdējs. Un tajā paša mirklī iegribējās izmēģināt spēkus īstās vieglatlētu sacensības.

Bez treniņa sasniegtie 13,28 m jaunajam vieglatlētam atnesa 1959. gada Rīgas skolēnu spartakiādes uzvārētājā nosaukumu. Nākamajā gadā skolēnu spartakiādē Minskā viņš piedalījās gan kā volejbolists, gan vieglatlēts.

Tagad Artūrs Sliede ir republikas čempions un sporta meistara kandidāts lodes grūšanā, bet viņa sniegums pieaudzis par krietniem trim metriem.

Vieglatlētikas treniņos, izpildot spēka vingrinājumus, Artūram allaž pārak viegls šķita svara stienis. Sportists nolēma izmēģināt spēkus arī svarcelšanā. Izmēģināja, un tik veiksmīgi, ka volejbolam vairs neatlika laika.

1959. gadā Artūrs trīscīņā pieveica 202,5 kg, bet 1960. gada jau 275 kg. 1961. gads ar 330 kg atnesa republikas jaunatnes sacensību uzvarētāja nosaukumu, bet nākamajā gada Arturs,

pievienojis savam personīgajam rekordam vēl 22 kg, kļuva Baltijas republiku jaunatnes čempions.

Pērn, divdesmit divu gadu vecumā, jaunais smagatlēts pieveica 420 kilogramus.

«Spēka rādītāji auga neticami ātri,» stāstā Artūrs un tad, kā taisnodamies, piebilst: «Pašlaik man vislabāk veicas spiešanā, taču paredzu, ka drīz mans īstais «trumpis» būs raušana, kurā nepieciešamās tempa kustības man palīdz izkopt vieglatlētika. Arī šķēps un disks nāk par labu.»

Izrādās, Artūrs izmēģinājis roku arī šajās vieglatlētikas disciplīnās - šķēpa mešanā sasniegta 52 metru iezīme, diska mešanā tikai nedaudz pietrūkst no pirmās sporta klases. Kādreiz, vēl skolas gados, Artūram bijusi otrā klase šaušanā un trešā distanču slēpošanā, labi veicies šahā.

«Vissavienības «Dinamo» spartakiādē Kijevā 4x100 metru stafetes skrējienā pirmo etapu veicu 11,6 sekundēs,» nedaudz vilcinājies, pateica Artūrs un, redzot manu pārsteigumu, piemetināja: «Protams, 117 kilogrami nav sprintam visai piemērots svars. Bet, kad komandas intereses lika, bija vien jāskrien.

Gatavojoties Tautu IV spartakiādei, esmu izvirzīts gan par republikas vieglatlētu, gan svarcēlāju izlases komandas kandidātu.»

«Vai atpūtai atliek daudz laika?» pavaicāju.

Artūrs nebūt ne priecīgi nopūtās. «Maz. Vakaros mācos Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē. Trešajā kursā. Bet dienā strādāju par laborantu.

Taču atrodas jau, protams, arī pa brīvam brīdim. Vasarā parasti pirms sacensībām kopa ar vieglatlētikas treneri Pēteri Vārnu braucam pie ūdeņiem, visbiežāk uz Juglas ezeru. Peldamies, spēlējam basketbolu, volejbolu, esmu iemanījies arī uz ūdensslēpēm noturēties... Kopīgi ar treneri apmeklējam kino, koncertus. Bet pa vakariem, ja vien ir brīvs bridis, lasu. Remarku, Hemingveju… Es cienu tādus «asus vīrus», un viņu darbus, šķiet, varētu lasīt bez gala.»

«Cienu asus vīrus...» Jā, Artūrs mīl dinamisku dzīvi, pilnu cīņas. Cīņas par kilogramiem un metriem, par zināšanām. Par cilvēka morālo un fizisko skaistumu: «Ar vieglatlētiku un svarcelšanu domāju nodarboties līdz gadiem trīsdesmit. Bet pec tam mans lielākais sapnis ir nopietni pievērsties atlētiskajai vingrošanai.»

Atvadāmies. Noklaudz durvis, un plecīgais stāvs ātri izgaist krēslainajā ziemas novakarē. 

Domāju, ilgi domāju par nule notikušo sarunu. Lāga puika tas Artūrs Sliede.

J. ŪDRIS