Unikāls Sarīkojums (16,56m)

21.01.1966 (Padomju Jaunatne)

Vārdiņš, kas neapnīk Kārtslēcēju maratona trīs cēlieni Bļizņecovam rekords un Ministru

Padomes balva Renāte startē kā Hari un finišē pirmā Vienas jūdzes mīklu atšķetina

Jānis Jakubovs * Inženiera matemātika un sportistu pieredze

Stāstot par starptautiskajām vieglatlētu sacensībām, bieži, bet bez apnikuma var lietot vārdu

«pirmais». Un ne tikai tāpēc, ka ikkatrā disciplīnā viens sportists allaž ir pirmais (viņu var dēvēt arī par uzvarētāju jeb čempionu).

Pirmās starptautiskās vieglatlētu sacensības Rīgas pirmajā sporta manēžā. Pirmo reizi izcīna Latvijas PSR Ministru Padomes ceļojošās balvas. Pirmo reizi Padomju Latvijā startē Francijas un Zviedrijas vieglatlēti (Čehoslovakijas, Somijas un VDR vieglatlēti jau bija redzēti «Daugavas» stadionā). Pirmo reizi Rīgā kārtslēcējiem latiņu uzliek piecu metru augstumā. Pirmo reizi pie mums skrien vienu jūdzi. Vienmēr pirmā finišē Renāte Lāce. Republikas rekordu slēgtās telpās pirmais labo lodes grūdējs Artūrs Sliede, bet Padomju Savienības — Genadijs Bļizņecovs kartslēkšanā. Stikla šķiedras kārti pirmais pārlauza azerbeidžānis Koržejevs (par laimi, arī pēdējais).

Tā varētu turpināt ilgi. Pat vēl ilgāk, nekā sacentās kārtslēcēji, kas sāka pirmie un beidza vispēdējie. Kamēr viņi lauza latiņas un tiesneši arvien jaunas un arvien augstāk novietoja uz statiņiem, kamēr ieskrējienu pārbaudīja valsts čempions Genedijs B|izņecovs un aukstasinīgi lēcienus izlaida Igors Felds, kamēr Francijas rekordists Erve D'Ankoss pārvietoja statiņus un somu trešais labākais lēcējs Auvo Pehkoranta ielocīja kārti, — varēja lūkoties notikumos, kuri risinājās skrejceļā, lodes un trīssoļlēkšanas sektoros.

Sen jau parasts, ka Latvijas sprinteri neko izcilu nerāda. Liekas, manēža liks šos uzskatus pārvērtēt. Ļevs Pavlovskis jau pirmajā skrējienā uzlaboja mūsu sportistu rekordu 50 m distancē

slēgtās telpās uz 5,8 sek. Kaut arī startēja vairāki atzīti Maskavas un Azerbaidžānas skrējēji, Ļeva rekords palika nepārspēts. To atkārtoja Viktors Kasatkins, kas guva uzvaru finālskrējienā.

Otrais finliēja Pavlovskis. Vai tā būtu pirmā bezdelīga vīriešu sprinta pavasarim?

Cik gan reižu lielu sacensību laikā neesam nopūtušies: «Ek, nebūtu Renāte aizsēdējusies startā! Nu, būtu distance kaut metrus desmit garāka! Tad čempiones tituls neizslīdētu no rokām.» Šķiet, ka manēžas īsais skrejceļš visvairāk labumā ir gājis Renātei Lācei. 50 metros nokavēto atgūt nevar. Un Renātei nekas nebija jāatgūst. Distancē viņa skrēja tikpat viegli kā Rīgas kausa sacensību laikā stadionā, bet visām priekšā bija jau ar pirmo soli. Pat Ludmilai Samotjosovai un Lilitai Zāģerei. Pusfinālā Renātes starts bija tik zibenīgs, ka uz mirkli radās pat šaubas, vai tas nebija pāragrs. levaicājos Maskavas speciālistiem, vai viņi nav saskatījuši kādu «ķecerību».

— Pārsteidzoši! Tik zibenīgi skrējienu prata uzsākt tikai Boriss Tokarevs un Armins Hari. 

Francūzis Morits Liro tika uzskatīts par neapšaubāmu favorītu vienas jūdzes skrējienā. Gan pēc

agrāk sasniegtajiem rezultātiem, gan pēc vieglā un «koķetējoša» soļa. Gandrīz visus desmit apļus viņš brīvi un bez redzamas piespiešanās turējās skrējiena vadībā. Kijevietis Jevgeņijs Aboņins un rīdzinieks Jānis Jakubovs, kaut arī salīdzinājumā izskatījās smagnēji, neatlaidīgi turēja līdzi. Reizēm mēģināja skriet garām. Tad francūzis paskatījās sānis, «piedeva gāzi» un — «aizpeldēja». Kad sākās pēdējais aplis, sirēnas kauciens saplūda ar skatītāju aurošanu. Finiša taisnē Morisam garvienu pusi garām aiziet Aboņins, gar otru — Jakubovs. Smagi, sakostiem zobiem, bet aiziet. Lūk, ko dara neatlaidība! Par krūšu, nē, par mata tiesu uzvar Jānis Jakubovs.

Bet Liro? Liro, kas pērn padomju skrējējiem nezaudēja nevienā sacensībā un nupat uzvarēja Tallinā, mulsi apstājas tūlīt aiz mērķa līnijas. Viņš neesot sadzirdējis sirēnu, kas vēstī pēdējā apļa sēkumu. Uz gaismas tablo aizmirsis paskatīties. Gadās.

500 m skrējienā sievietēm visātrāk skrēja kijeviete G. Morockina. Rīdziniece Sarmīte Stūla,

kas cīnījās tiešām slavējami, atpalika tikai par pāris metriem. Valsts izlases skrējējas J. Sļepova un V. Muhanova skrēja ilgāk.

Padomju Savienības čempions Nikolajs Karasjovs lodi grūda bez bēdu un krietni tālāk nekā citi — 18,32 m. Čehu spēkavīrs Jaroslavs Šmids uzlaboja savu neseno Tallinas sniegumu uz 17,50 m. Artūrs Sliede (16,56 m) tikai par vienu centimetru atpalika no soma Jarmo Kunnase, sasniedzot jaunu personisko un republikas (slēgto telpu) rekordu.

Trīssoļlēkšana ilgi vadība turējās azerbaidžānis Adils Dementjevs un VDR lēcējs Klauss Neimanis. Nikolajs Preobraženskis tikai ar pēdējo lēcienu (15,44 m) iespraucās viņu starpā, izcīnot otro vietu.

Pa to laiku manēžā palika tikai divi kārtslēcēji un tūkstošreiz vairāk skatītāju. Latiņa novietota piecu metru augstumā. Tāpat kā Taškentas čempionātā šie divi ir ļeņingradietis Igors Felds un Harkovas aspirants Genadijs Bļizņecovs. Skatītāji gaida kārtslēkšanas sacensību pēdējā, trešā cēliena izskaņu.

Pirmajā cēlienā, kas sākās ar četru metru augstumu, galvenās lomas izpildīja rīdzinieki Eduards Liepiņš (4,10 m), Vladimirs Merkulovs un Zigmunds Zohovskis (abi 4,20 m). Kopā ar viņiem, salauzis kārti, skatuvi atstāja arī Azerbaidžānas lēcējs V. Koržejevs.

Otrajā cēlienā bez sevišķa patosa, pārlēcis tikai 4,50 m, skatītāju rindās pārgāja Zviedrijas eksrekordists Hanss Lagerkvists. Dramatiskāks bija francūža Erves D'Ankosa beigu monologs. Tallinas sacensību uzvarētājs trešajā mēģinājumā pārlēca 4,70 m augstu latiņu. Kamēr lēcējs kūleņoja uz porolona kaudzes, kamēr skatītāji aplaudēja, kārts nodevīgi sasvērās uz lēcēja pusi. Neskaitās. Kā tad tā? Latiņa taču palika augša! Tā nu ir. Ja augstumi mazāki, kārts, krītot uz latiņas pusi, to nogāž, un nekādas šaubas par neveiksmīgu lēcienu nerodas. Šoreiz kārts bija īsāka un latiņu neaizsniedza. Otrajā cēlienā panervozēt dabūja arī valsts rekordists Genādijs B|izņecovs. 4,70 m viņš pārvarēja tikai pēdējā mēģinājumā. Toties Igors Felds aukstasinīgi izlaida lēcienus. Soms Auvo Pehkoranta pārlēca 4,70 m un ierindojās trešajā vietā.

4,90 m — augstāk par valsts rekordu slēgtās telpās, kas ir tikai 4,88 m, Bļizņecovs aizskar latiņu. Tā palecas, tomēr nekrīt. Rekords! Igors Felds lido krietni augstāk, bet tikai ar otro lēcienu. Pieci metri palika nepirlēkti. Pirmo ce|ojošo balvu Genadijam B|izņecovam pasniedza Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks Miervaldis Ramāns. 

Visu pirmreizējo notikumu vai, kā teica vieglatlētikas federācijas priekšsēdētājs Pāvils Ducmanis, «unikālā sarīkojuma» pamatā ir sporta manēža, kas kļūst ne vien par vieglatlētu darba, bet arī svinību vietu. Bija dzirdamas vislabākās atsauksmes. No igauņiem un lietuviešiem, kuriem manēža nev jaunums: silti, mājīgi, patīkami. No G. Bļizņecova; piezemēšanas bedre (faktiski kaudze) mīkstāka par gultu. No sprinteriem un trīssoļlēcējiem: ātrs celiņš, nes kā pa gaisu. No fotogrāfiem: teicams apgaismojums. Vienīgi vidusdistančnieki sūrojās par asajiem pagriezieniem. Maksimāla ātrumā nevarot skriet. Griežot cejgalus. Ja pagriezienos skrejceļi būtu iekārtots slīpi kā Ļeningradā, tad gan varētu joņot bez bēdu. Tā bija domāts būvēt arī Rīgā, bet mūsu sporta būvju galvenais inženieris A. Bulgakovs ar formulām rokās pierādīja, ka tas esot lieki — centrbēdzes spēki niecīgi. Toreiz matemātika izrādījās stiprāka par sportistu pieredzi, kas šos spēkus bija izbaudījuši uz savas ādas.

E. KEHRIS

Pirmās dienas labākie rezultāti.

Sievietes 50 m: R. Lāce — 6,4; L. Samotjosova (KPFSR) — 64; L. Alfejeva (Maskava) — 6,6.

500 m: G. Maročkina (Ukraina) — 1.19,4; S. Sfūla — 1.19,9; J. Sļepova (Maskava) — 1.20,8.

Vīrieši. S0 m: V. Kasatkins (Azerbaidžāņa) — 5,8; L. Pavlovskis — 5,9 (5,8); A. Makarovs

(Maskava) — 6,1 (6,0). 600 m: A. Lipšejevs (Ukraina) — 1.24,7; N. Majcevs (Ukraina) — 1.25,4;

A. Sabaļins (Ukraina) — 1.26,1. 1 jūdze: J. Jakubovs — 4.20,2; J. Aboņins (Ukraina) — 4.20,2;

M. Liro (Francija) — 4.20,6. Trīssoļlēkšana: A. Demenijevs (Azerbaidžāņa) — 15,51; N. Preobra

ženskis — 15,44; K. Neimanis (VDR) — 15,40. Kērislēksana: G. B|iznecovs (Ukraina) — 4,90;

I. Felds (Ļeņingrada) — 4,90; A.Pehkoranfa (Somija) — 4,70, E. D'Ankoss (Francija) — 4,60;

H. Lagerkvists (Zviedrija) — 4,50 m. Lode: N. Karasjovs (Maskava) — 18,32; J. Šmids (Čehoslovakija) — 17,50; M. Okrošidze (Gruzija) — 17,16; J. Kunnass (Somija) — 16,57, A. Sliede — 16,56.