No Vasilija Stepanova līdz Genadijam Ivančenko

26.09.1970 (Sports)

Latvijas dinamieši šomēnes svin trīsdesmit gadu jubileju. Aizvadītajos gados daudz slavenu veikumu mūsu republikas sporta vēsturē ierakstījuši puiši un meitenes ar «Dinamo»

emblēmu uz sporta krekliņa. Dažādos laika posmos labi panākumi gūti daudzos sporta

veidos, taču avangardā vienmēr bijuši biedrības spēka vīri -  svarcēlāji.

Kopš 1948. gada, kad tika izveidota dinamiešu svarcelšanas sekcija, daudzkārt pārspēti Latvijas, PSRS, Eiropas un pasaules rekordi, izcīnītas daudzas medaļas. Bet ne jau par to gribas runāt jubilejas dienās. Svarcelšanas cienītāji zina par mūsu rekordiem, medaļām, čempionu tituliem un godalgotajām vietām, par veiksmēm un neveiksmēm.

Rekordi un medaļas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka dinamiešu svarcēlājiem visus šos

gadus bijusi «sava seja», savs racionālais kodols. Vienmēr spējuši attaisnot uz viņiem liktās cerības, vienmēr bijuši sava veida katalizators citu biedrību spēka vīru izaugsmei. Un visus šos gadus dinamiešu stipriniekus audzinājis un iedvesmojis viens cilvēks PSRS un Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris M. Fraifelds. Viņa ilggadējais, raženais darbs, viņa apskaužamās darba spējas palīdzēja izveidoties tradīcijai, kas nezuda neveiksmju, ne neveiksmju dienās. Patriotisms, uzticība savas biedrības un republikas karogam, lūk, ar ko lepojas Latvijas dinamiešu svarcēlāji.

Bija laiks, kad pašiem sportistiem bija jārūpējas par zāles apsildīšanu, kad pie svaru stieņa varēja ķerties tikai ar cimdiem rokās. Bet nežēlojās neviens, katrs zināja, kādēļ viņš ierodas sporta zālē, ko grib panākt.

Gāja laiks. Trenera un viņa svarcēlāju kolektīva mērķtiecīgais darbs un radošie meklējumi guva savu pirmo piepildījumu. Pasaules spēcīgāko vīru sarakstos parādījās Rīgas dinamieša Vasilija Stepanova vārds. Stepanovs kļuva par sava veida etalonu pārējiem. Un viņi nelika uz sevi gaidīt. O. Bergmaņa, A. Majasina, V. Ļebedeva, V. Oganesjanca, Z. Cijuna, A. Diņņikova, J. Abramova, M. Goldina un citu vārdi skanējuši tālu. Vieni, atdevuši savam klubam visu, ko spēja, aiziet, dodami vietu jaunai stiprinieku plejādei. Bet «mantojums» rekordi un labās sportiskās tradīcijas paliek. Rekordus atjaunināt un tradīcijas turpināt cenšas jaunie. Un, kā visiem zināms, ar labiem panākumiem. Pašreiz Rīgas dinamiesi izvirzījušies ne vien republikas, bet arī Vissavienības spēcīgāko svarcēlāju pirmajās rindās. Atcerēsimies kaut vai pēdējās valsts meistarsacīkstes Viļņā.

Bet dzīve izvirza arvien jaunas prasības. Kas stāv uz vietas, tas atpaliek. Ar to jārēķinās visiem, pat pašreiz avangardā esošajiem. Jaunu ceļu meklējumi, atsacīšanas no daudz kā izvirzītā mērķa sasniegšanas labā, lūk, dinamiešu vecākā trenera M. Fraifelda un viņa audzēkņu devīze.

Trenera likteni nereti var pielīdzināt kuģim bangojošā jūrā: gan pacelies viļņa virsotnē, gan nogrimsti starp bangām. Trenerim galvenais vienmēr zināt, ko gribi. Neļauties ātri pārejošai «jaunai treniņu metodei», rūpīgi to izvērtēt, pirms pārņemt savā arsenālā. M. Fraifelda sportista un trenera biogrāfijā ir daudzas lappuses. Gan rūgtas, gan priecīgas, gan skumjas vai mokošu pārdomu pilnas. M. Fraifelds savās prasībās bijis nelokāms: vispirms izaudz par īstu cilvēku, pēc tam, ja gribi un vari, rādi augstus rezultātus.

Gāja gadi, auga cilvēki un viņu sportiskie sniegumi. Stafeti no V. Stepanova pārņēma G. Ivančenko un K. Pumpuriņš, V. Ļebedevs un V. Pērkons, A. Sliede un V. Bročs, par sevi runāt licis arī jaunais V. Rogačovs. Bet vecākajam trenerim palīgā nākuši tādi paši sava sporta veida entuziasti - A. Majasins un L. Gutermans. Var droši apgalvot, ka stafete nokļuvusi īstajās rokās. 

Pašreiz Latvijas dinamiešu svarcēlāju kolektīvā jebkurš atlēts ir spilgts talants, no kura var gaidīt ļoti daudz. Genadijs Ivančenko - Latvijas sporta lepnums, cilvēks, pasakaini spēcīgs un talantīgs, aukstasinīgs cīnītājs. Kārlis Pumpurlņš - atstājis pussmago svaru, kas mocīja viņu tāpat kā nesen Janu Taltsu, pārdzīvo savu otro jaunību pirmajā smagajā svarā. Par viņu vēl dzirdēsim. Artūrs Sliede - atlēts, kurš tikai ieiet svarcelšanas augstākajā orbītā. Lai Artūram «nesakāpj galvā» no maniem vārdiem, taču no viņa tuvākajos gados gaidām ļoti smagus kilogramus. Arī pārējie izlases vīri nedomā nolikt ieročus: veterāns Anatolijs Majasins, piecsimtnieku kluba tuvākais kandidāts Vilis Pērkons, valsts eksčempions Valerijs Ļebedevs, sporta meistari Aleksandrs Diņņikovs un Valentīns Bročs. Un kur vēl tie, kurus svarcelšanas cienītāji pagaidām pat nepazīst. Nepaies ilgs laiks un iepazīs.

No agra rīta līdz vēlam vakaram dinamiešu vecajā, ierastajā, varbūt ne tuvu vislabākajā sporta zāle dzirdama svarcēlāja sirdij tik patīkamā disku šķindoņa. Tā stāsta, ka sportiskā dzīve turpinās, sviedros un delnu tulznās dzimst jauni rekordi, jauni vīri ar cietu raksturu. Vasilija Štepanova paceltā rekordu lāpa netaisās dzist. 

Labu veiksmi jums, spēkavīri!

E. Bezmozgis