Sasniegumu Aizkulises

02.08.1970 (Sports)

Rēzeknē republikas VIII spartakiādes medaļas savā starpā jau sadalījuši svarcēlāji. Par uzvarētājiem ziņojām mūsu laikraksta iepriekšējos numuros. Tagad palūdzam republikas FK un SK galveno treneri I. GRIGORJEVU iepazīstināt ne tikai ar sasniegtajiem rezultātiem, bet arī ar sacīkšu «saules un ēnas» pusēm.

Vispirms gribas atzīmēt vienu no mūsu sporta veterāniem 39 gadus veco Anatoliju Majasinu

(Dinamo). Arī šoreiz nenogurdināmais pusvidējā svara atlēts bija galvas tiesu pārāks par saviem jaunākajiem konkurentiem. Rezultāts čempiona cienīgs - 422,5 kg. Šajā svara kategorijā savas lieliskās cīnītāja īpašības parādīja jaunais Daugavpils sportists Valerijs Petrovs (treneris V. Tarasovs). Tikai pavisam nesen kļuvis par meistarkandidātu, viņš šajās sacīkstēs sasniedza sporta meistara rezultātu. V. Petrovs ieguva lielo un divas mazās bronzas medaļas. Diemžēl sliktāk kā citās reizēs startēja republikas izlases kandidāts J. Baranovskis (ASK).

Rēzeknes skatītāji jutās mazliet vīlušies, neredzot uz paaugstinājuma mūsu slaveno vidējā svara atlētu G. Ivančenko. PSRS izlases sastāvā viņam jāgatavojas startiem pasaules meistarsacīkstēs. Un tā mūsu «piecsimtnieka» dublieris V. Rogačevs tika pie uzvaras ar gaužām pieticīgu rezultātu 420 kg.

Gribas pakavēties pie vienas no aizraujošākajām sacīkšu cīņām starp otrā smagā svara atlētiem Artūru Sliedi (daudzkārtējo republikas rekordistu) un Gunti Kalnu. Raušanā otrajā mēģinājumā Kalns uzlaboja republikas rekordu par 1,5 kg. Tātad 150 kg. Sliede tikai trešajā piegājienā pacēla 142,5 kg. No tālākas cīņas Guntis atsacījās. Toties Artūrs izpildīja vēl vienu lielisku piegājienu ar 152,5 kg smagu stieni. Pēc nosvēršanas izrādījās tas sver 153 kg! Republikas rekords tika pārspēts par 4,5 kg. Tā Guntis Kalns kļuva par eksrekordistu. Jāpiezīmē, ka Artūra Sliedes starts bija pat zināma sportiska pašuzupurēšanās - viņš jutās nevesels, jo dienu pirms sacīkstēm saaukstējās.

Analizējot sacīkšu rezultātus, jāsecina mūsu republikas svarcēlāju sasniegtie rezultāti apmierina. Sevišķi tas jāsaka par izlases pamatsastāva vīriem. Viņi veiksmīgi startē gan pašmāju, gan starptautiskos mačos. Pēdējā laikā ļoti progresējuši V. Aņikins (visvieglākais svars, treneris N. Belousovs, ASK), G. Ivančenko (vidējais svars, treneris M. Fraifelds, «Dinamo»), S. Poltorackis (pussmagais svars, treneris O. Bergmanis, «Daugava»). Sacīkstēs vēl sekmīgi startēja A. Diņņikovs (pusvieglais sv.), V. Pērkons (pirmals smagais sv.), A. Sliede (otrais smagais sv.). Mazāk teicams rezultāts bija V. Ļebedevam (vieglajā svarā). Bet jāņem vērā, ka 1968. gada PSRS čempions pirms diviem gadiem sacīkstēs Tokijā ieguva traumu. Tā visu laiku vēl joprojām liek sevi manīt. Jācer, ka sportists līdz PSRS tautu V spartakiādei būs pilnībā atguvis formu.

Šogad neveiksmes apstājušas daudzkārtējo republikas, PSRS un pasaules rekordistu Kārli Pumpuriņu. Bet pieredzes bagātais sportists apveltīts ar lielu gribasspēku. Tas viņam palīdz lielās sacīkstēs «saņemt sevi rokās» un sasniegt izcilus rezultātus. Pēc neveiksmes spiešanā Kārlis centās pārspēt pasaules rekordu grūšanā pussmagajā svarā. Bet arī šoreiz svaru stienis nepaklausīja mūsu svarcēlājam.

PSRS meistarsacīkstēs 1969. gada decembrī Ļvovā Pumpuriņš uz grūda rekordsvaru, bet nespēja to nofiksēt. Līdz šim čempionātam uzskatīja, ka viņš ir spēcīgs tikai spiešanā (uzstādījis piecus pasaules rekordus!). Speciālistu spriedums bija grūšana nav Pumpuriņa «ampluā» un augstus rezultātus negaidīt. Bet mūsu smagatlēts spēja pierādīt pretējo. Cerēsim, ka jau tuvākajā laikā Kārlis Pumpuriņš būs pilnībā izkopis visas savas spējas.

Ja sacīkstēs daļai pamatsastāva sportistu uzrādītie rezultāti bija viduvēji, tas tikai liecināja - sportisti noguruši. Daudz spēka prasījuši starti citas atbildīgās sacensībās. Šī gada pirmajā pusē vien mūsu svarcēlāji jau paspējuši uzstādīt 35 republikas un divus pasaules rekordus.

Lai arī jauno čempionu rezultāti šoreiz nebija izcili, diemžēl jāsecina republikas izlases «otrā ešelona» vīriem pat tie bija neaizsniedzami. Lēni mūsu republikā sokas ar rezervju sagatavošanu. Par uzvarētājiem kļuva daudzi veterāni. Jaunu svarcēlāju pagaidām ir gaužām maz. Varam tikai cerēt, ka ar krietnu darbu sevi par teicamiem spgrtistiem kādreiz varēs atestēt M. Sibirevs (pusvieglais sv., ASK), jau pieminētais daugavpilietis V. Petrovs, V. Rogačovs (vidējais sv., «Dinamo»), J. Balgalvis (pirmais smagais sv.,«Daugava»), E. Breikšs (otrais smagais sv., «Dinamo»). Viņi gan pagaidām vēl nav īsti konkurenti spēcīgākajiem atlētiem. Mūsu sporta biedrībām «Daugavai», «Dinamo», «Vārpai» vairāk jārūpējas par jauno svarcēlāju sagatavošanu, jārada viņu treniņiem piemēroti apstākļi.

Nezināmu iemeslu dēļ meistarsacīkstēs nestartēja republikas izlases komandas sportisti J. Vītols, S. Alksnītis (abi no Jēkabpils), S. Lomanovs (Balvi).

Šoreiz gribas atzīmēt sacīkšu Saimnieku viesmīlību un rūpību, ar kādu viņi bija gatavojušies sagaidīt republikas labākos svarcēlājus. Rajona FK un SK priekšsēdētājs E. Kjakšte kopā ar «Vārpas» rajona padomi (priekšs. T. Nazarenko) un sporta nama vadību (direktors J. Langušs) bija pielikuši visas pūles, lai sacīkstes noritētu teicami. Nepatīkama disonanse svētku noskaņā bija «Lokomotīves» sportistu (treneris M. Rapoports) rīcība. Uzvarētāji no šīs biedrības pat neatrada par vajadzīgu ierasties uz apbalvošanas ceremoniju. Un ja tā būtu pirmā reize...

Sacīkstes lika padomāt par vērtēšanas sistēmu. Komandai dalībnieks dod punktus pēc ieņemtās vietas. Bet visvieglākajā, vieglākajā un pusvieglajā svarā ieskaites punktus ieguva sportisti, kas sasniedza III klases rezultātu un pat bez tā (A. Krasovskis no «Lokomotīves»). Toties vidējā svarā smagatlēts uzrādīja I klases rezultātu un neiekļuva pat pirmajā astoņniekā.

Svarcēlāju gatavošanās PSRS tautu V spartakiādei rit pareizā gultnē, perspektīvajos plānos nospraustie uzdevumi pildās. Tikai biedrību treneriem un arī vecākajam trenerim M. Fraifeldam jāpanāk, lai smagatlēti savu vislabāko sportisko formu sasniegtu tieši spartakiādes dienās. Te nu jāatklājas audzinātāja talantam laikus savu audzēkni novest pie lolotā mērķa.

I. GRIGORJEVU